 |
|
Demokrātiskas un tiesiskas valsts raksturīga iezīme ir tā, ka personām tiek dota izvēles brīvība savu tiesību aizsardzībai. Uzliekot galveno lomu fizisko un juridisko personu aizskarto un apstrīdēto civilo tiesību un ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesām, valsts tai pašā laikā pieļauj alternatīvu tiesas aizsardzībai. Mantisko un citu civiltiesisko strīdu pusēm ir tiesības, savstarpēji vienojoties, vērsties strīda izšķiršanai šķīrējtiesā.
Šķīrējtiesa ir nevalstiska jurisdikcijas institūcija, kuras tiesnešu sastāvu strīda izšķiršanai formē pašas civillietas puses. Tāds šķīrējtiesas veidošanas princips neietekmē tās neatkarību un objektivitāti. Šķīrējtiesnesim jāpilda savi pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei. Šķīrējtiesas nolēmumiem jābūt likumīgiem un pamatotiem. Strīdu izšķišana šķīrējtiesās nav uzņēmējdarbība vai komercdarbība.
Nodrošinot personām tiesību aizsardzības garantijas ne mazākas kā tiesā, šķīrējtiesai tai pašā laikā ir vairākas neapstrīdamas priekšrocības salīdzinājumā ar valsts tiesu. Tās starp citām ir: ātrāka lietas izskatīšana, konfidencialitāte, mazāki tiesāšanās izdevumi, iespēja pusēm pašām noteikt lietas izskatīšanas kārtību, tajā skaitā, procesa vietu, valodu un veidu (mutisks vai rakstisks process). Galvenā šķīrējtiesas priekšrocība ir pušu iespēja pieaicināt par šķīrējtiesnešiem augsti kvalificētus un kompetentus speciālistus strīdus lietas izspriešanai. Tāpēc modernajā sabiedrībā šķīrējtiesas (arbitrāža) ir plaši atzīts un izmantots mantisko strīdu noregulēšanas veids ne tikai valsts iekšējās nacionālajās civilajās un komerciālajās attiecībās, bet arī starptautiskajā tirdzniecībā.
|
|
|
|