JURIDISKO RISINĀJUMU UN PĒTĪJUMU  PALĀTAS ŠĶĪRĒJTIESA
ŠĶĪRĒJTIESA |  DOKUMENTI | REGLAMENTS | TIESVEDĪBAS MAKSA | KALKULATORS


 REGLAMENTS

APSTIPRINĀTS

ar nodibinājuma
"Korporatīvo juridisko risinājumu un pētījumu palāta"
valdes 2005.gada 21.jūlija lēmumu

Juridisko risinājumu un pētījumu palātas šķīrējtiesas reglaments


SATURS

I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.pants. Juridisko risinājumu un pētījumu palātas šķīrējtiesa
2.pants. Šķīrējtiesas darbības pamats
3.pants. Strīdu izšķiršanā piemērojamās materiālo un procesuālo tiesību normas
4.pants. Šķīrējtiesā izšķiramie strīdi
5.pants. Šķīrējtiesas struktūra un darba organizācija

II. ŠĶĪRĒJTIESAS PRINCIPI

6.pants. Pušu līdztiesība šķīrējtiesas procesā
7.pants. Sacīkste šķīrējtiesas procesā
8.pants. Dispozitivitāte šķīrējtiesas procesā

III. ŠĶĪRĒJTIESAS LĪGUMS

9.pants. Šķīrējtiesas līguma jēdziens, tā puses un forma
10.pants. Šķīrējtiesas līguma spēks

IV. ŠĶĪRĒJTIESNEŠI

11.pants. Šķīrējtiesneši
12.pants. Šķīrējtiesas sastāvs
13.pants. Šķīrējtiesnešu iecelšana
14.pants. Šķīrējtiesas kolēģijas iecelšana
15.pants. Šķīrējtiesneša atcelšana
16.pants. Šķīrējtiesneša noraidījuma pamati
17.pants. Šķīrējtiesneša noraidījuma kārtība
18.pants. Šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās
19.pants. Jauna šķīrējtiesneša iecelšana

V. ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA SAGATAVOŠANA

20.pants. Strīda pakļautība
21.pants. Prasības nodrošināšana pirms prasības celšanas šķīrējtiesā
22.pants. Procesuālie termiņi
23.pants. Procesuālo termiņu nokavējuma sekas, to apturēšana, atjaunošana un pagarināšana
24.pants. Korespondence
25.pants. Šķīrējtiesas procesa konfidencialitāte
26.pants. Šķīrējtiesas procesa kārtība
27.pants. Šķīrējtiesas valoda
28.pants. Pušu pārstāvība
29.pants. Strīda izšķiršanas vieta
30.pants. Šķīrējtiesas procesa uzsākšana
31.pants. Prasības pieteikums
32.pants. Šķīrējtiesas rīcība pēc prasības pieteikuma saņemšanas
33.pants. Šķīrējtiesas rīcība, ja prasības pieteikums neatbilst reglamenta prasībām
34.pants. Atsauksme uz prasību
35.pants. Pretprasība
36.pants. Šķīrējtiesas sēdes noteikšana

VI. STRĪDA IZŠĶIRŠANA

37.pants. Strīda izšķiršanas veidi un norise
38.pants. Pušu iepazīšanās ar lietas materiāliem un pierādījumiem
39.pants. Sekas, ja puse nepiedalās šķīrējtiesas procesā
40.pants. Prasības grozīšana un papildināšana
41.pants. Protokols
42.pants. Pierādījumi, pierādīšanas pienākums un pierādīšanas līdzekļi
43.pants. Ekspertīze
44.pants. Eksperta, tulka un sekretāra noraidījums
45.pants. Prasības nodrošināšana
46.pants. Puses procesuālo tiesību pārņemšana
47.pants. Tiesības uz iebildumiem
48.pants. Procesa dokumentu glabāšana pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas
49.pants. Nolēmuma pieņemšana
50.pants. Izlīgums
51.pants. Strīda izšķiršanas atlikšana
52.pants. Šķīrējtiesas procesa apturēšana
53.pants. Spriedums
54.pants. Kļūdu izlabošana spriedumā. Sprieduma izskaidrošana. Papildspriedums
55.pants. Prasības atstāšana bez izskatīšanas
56.pants. Šķīrējtiesas procesa izbeigšana
57.pants. Strīda jauna izšķiršana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem
58.pants. Šķīrējtiesas nolēmuma izpilde
59.pants. Strīda atkārtota nodošana izšķiršanai

VII. ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA IZDEVUMI

60.pants. Šķīrējtiesas procesa izdevumi
61.pants. Prasības summa
62.pants. Ar strīda izšķiršanu saistīto izdevumu atmaksāšana
63.pants. Šķīrējtiesas procesa izdevumu atlīdzināšana

VIII. NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI

64.pants. Šķīrējtiesas atbildības izslēgšana


I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI   [Uz augšu]

1.pants. Juridisko risinājumu un pētījumu palātas šķīrējtiesa
(1) Juridisko risinājumu un pētījumu palātas šķīrējtiesa, turpmāk tekstā – šķīrējtiesa, ir objektīva, neatkarīga un pastāvīga nevalstiska jurisdikcijas institūcija, kas izšķir jebkurus šķīrējtiesai pakļautos civilos un komerciālos strīdus.

(2) Oficiālajā sarakstē vienlīdzīgi lietojami šādi šķīrējtiesas nosaukumi:
   1) latviešu valodā: "Juridisko risinājumu un pētījumu palātas šķīrējtiesa", saīsināti – JRPP šķīrējtiesa;
   2) angļu valodā: Court of arbitration of judicial solutions and research chamber;
   3) vācu valodā: Schiedsericht fur rechtliche Angelegenheiten und Forschungskammer;
   4) franču valodā: Cour d` arbitrage de la Chambre de solutions et de recherches juridiques;
   5) spāņu valodā: El arbitraje le la cámara de las decisiones y investigaciones jurídicas;
   6) krievu valodā: Третейский суд палаты юридических решений и исследований.

2.pants. Šķīrējtiesas darbības pamats
Šķīrējtiesa darbojas, pamatojoties uz Latvijas Republikā spēkā esošiem normatīvajiem aktiem (tajā skaitā, Civilprocesa likuma D daļu Šķīrējtiesa), starptautiskajiem līgumiem un konvencijām, kas attiecas uz šķīrējtiesu darbību, Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko Tirdzniecības Tiesību Komisijas (UNCITRAL) šķīrējtiesas standartiem, šķīrējtiesas nolikumu un šo šķīrējtiesas reglamentu, turpmāk – reglaments.

3.pants. Strīdu izšķiršanā piemērojamās materiālo un procesuālo tiesību normas
(1) Izšķirot strīdu, šķīrējtiesa vadās pēc tām tiesību normām un darījumu paražām, par kuru piemērošanu puses ir vienojušās, ciktāl tāda pušu vienošanās nav pretrunā Latvijas Republikas Civillikuma 19.pantam, 24.pantam un 25.pantam.
(2) Ja puses nav vienojušās par to, pēc kādām tiesību normām vai kādām darījumu paražām apspriežamas to savstarpējās attiecības, vai šķīrējtiesa atzinusi šādu vienošanos par spēkā neesošu, pušu tiesiskajām attiecībām piemērojamās tiesību normas nosakāmas saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma Ievada noteikumiem.
(3) Ja nav likuma, kas regulē strīdīgo attiecību, šķīrējtiesa piemēro likumu, kurš regulē līdzīgas tiesiskās attiecības, bet, ja tāda likuma nav, – vadās pēc tiesību vispārējiem principiem un jēgas. Piemērojot tiesību normas, šķīrējtiesa var ņemt vērā judikatūru.
(4) Šķīrējtiesai ir saistošas Civilprocesa likuma D daļā noteiktās procesuālās normas, citos spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktās pastāvīgajām šķīrējtiesām saistošās procesuālās normas, kā arī šķīrējtiesas nolikums, šis reglaments un pušu vienošanās.
(5) Šķīrējtiesas procesu regulē procesuālās normas, kas ir spēkā strīda izšķiršanas, atsevišķu procesuālo darbību izdarīšanas vai šķīrējtiesas nolēmuma izpildīšanas laikā.
(6) Šķīrējtiesas procesu regulē šis reglaments, ciktāl tas nav pretrunā ar spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajām pastāvīgajām šķīrējtiesām saistošajām procesuālajām normām. Ja kāda šī reglamenta norma ir pretrunā ar spēkā esošajos normatīvajos aktos noteikto pastāvīgajām šķīrējtiesām saistošo procesuālo normu, tad šķīrējtiesa to nepiemēro, bet tās vietā piemēro attiecīgo spēkā esošajos normatīvajos aktos ietverto normu.

4.pants. Šķīrējtiesā izšķiramie strīdi
Šķīrējtiesa ir tiesīga izšķirt jebkuru civiltiesisku strīdu vai komercstrīdu, ja puses vienojušās par šī strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā un, ja strīds saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem nav pakļauts ekskluzīvai vispārējās jurisdikcijas tiesu kompetencei.

5.pants. Šķīrējtiesas struktūra un darba organizācija
(1) Šķīrējtiesas darbu vada šķīrējtiesas prezidijs un šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kas veic šķīrējtiesas reglamentā un nolikumā noteiktās funkcijas, lai pārraudzītu un nodrošinātu šķīrējtiesas darbību, kā arī šķīrējtiesas kolēģiju izveidošanu un to darbību.
(2) Šķīrējtiesas prezidijā ietilpst šķīrējtiesas priekšsēdētājs un divi prezidija locekļi.
(3) Šķīrējtiesas priekšsēdētājs un prezidija locekļi ir šķīrējtiesas pastāvīgie šķīrējtiesneši.
(4) Šķīrējtiesas priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā aizstāj viņa nozīmēts šķīrējtiesas prezidija loceklis.
(5) Šķīrējtiesas kanceleja ir šķīrējtiesas struktūrvienība, kas veic administratīvi – tehniska rakstura uzdevumus un ir pakļauta šķīrējtiesas priekšsēdētājam.

II. ŠĶĪRĒJTIESAS PRINCIPI   [Uz augšu]

6.pants. Pušu līdztiesība šķīrējtiesas procesā
(1) Pusēm šķīrējtiesas procesā ir vienlīdzīgas procesuālās tiesības.
(2) Šķīrējtiesa nodrošina pusēm vienādas iespējas izmantot tām piešķirtās tiesības savu interešu aizsardzībai.

7.pants. Sacīkste šķīrējtiesas procesā
(1) Puses šķīrējtiesas procesā realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā.
(2) Sacīkste notiek, pusēm dodot paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus, šķīrējtiesai adresētus pieteikumus, piedaloties jautājumu uzdošanā citiem lietas dalībniekiem un ekspertiem, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, un veicot citas procesuālās darbības šajā reglamentā noteiktajā kārtībā.

8.pants. Dispozitivitāte šķīrējtiesas procesā
Puses šķīrējtiesas procesā var patstāvīgi un brīvi, bez iejaukšanās no šķīrējtiesas puses saskaņā ar šo reglamentu izvēlēties procesuālos līdzekļus, kas nepieciešami to tiesību aizsardzībai.

III. ŠĶĪRĒJTIESAS LĪGUMS   [Uz augšu]

9.pants. Šķīrējtiesas līguma jēdziens, tā puses un forma
(1) Šķīrējtiesas līgums ir vienošanās par strīda, kas jau radies vai var rasties nākotnē, nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā.
(2) Šķīrējtiesas līgumu var noslēgt jebkura rīcībspējīga fiziska persona neatkarīgi no pilsonības un dzīvesvietas vai jebkura Latvijā vai ārvalstī reģistrēta juridiskā persona, vai cits privāto tiesību subjekts.
(3) Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā. Pušu vienošanās par strīda nodošanu šķīrējtiesai (šķīrējtiesas līgums) var būt izteikta:
   1) atsevišķa līguma formā;
   2) speciāla noteikuma formā pušu līgumā (šķīrējtiesas klauzula);
   3) pusēm apmainoties ar vēstulēm, faksogrammām, telegrammām vai izmantojot citus telekomunikācijas līdzekļus (tajā skaitā, elektroniskos un digitālos saziņas līdzekļus), kas nodrošina, ka ir fiksēta pušu griba nodot strīdu vai iespējamo strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā.
(4) Ja puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, bet nav noteikušas konkrētu šķīrējtiesu, un prasītājs iesniedzis prasību Juridisko risinājumu un pētījumu palātas šķīrējtiesā, un ja otra puse tam neiebilst, strīds ir pakļauts šai šķīrējtiesai.
(5) Šķīrējtiesas līgumā puses var vienoties par:
   1) šķīrējtiesnešu skaitu;
   2) strīda izšķiršanas kārtību;
   3) mutvārdu vai rakstveida šķīrējtiesas procesu;
   4) strīda izšķiršanas vietu;
   5) šķīrējtiesas procesa valodu;
   6) piemērojamo likumu;
   7) šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību;
   8) šķīrējtiesneša noraidījuma kārtību;
   9) šķīrējtiesas procesa kārtību un piemērojamajiem termiņiem;
   10) citiem jautājumiem, kas nav pretrunā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un reglamentam.
(6) Ja puses konkrēta līguma ietvaros ir vienojušās par strīdu, izrietošu no šā līguma, nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, prezumējams, ka puses ir vienojušās par jebkura strīda, kas izriet no konkrētā līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā (ne)esamību, izšķiršanu šķīrējtiesā.
(7) Puses var vienoties, pēc kādas valsts likumiem apspriežama šķīrējtiesas līguma spēkā esamība. Ja puses par to nav vienojušās, tad piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma Ievadu.

10.pants. Šķīrējtiesas līguma spēks
(1) Personas, kas noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, nav tiesīgas no tā atteikties, ja likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā šķīrējtiesas līgums nav grozīts vai atcelts.
(2) Šķīrējtiesas līgums ir spēkā, kamēr ir spēkā tiesiskā attiecība, kuras sakarā tas noslēgts.
(3) Vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā ir uzskatāma par patstāvīgu līgumu:
   1) ja vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā kā atsevišķs noteikums ir ietverts pušu noslēgtajā līgumā vai,
   2) ja tā ir nodibināta, pusēm apmainoties ar vēstulēm, faksogrammām, telegrammām vai izmantojot citus telekomunikācijas līdzekļus, kas nodrošina, ka ir fiksēta pušu griba nodot strīdu vai iespējamo strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā.
(4) Ja šī panta trešajā daļā minētā līguma termiņš ir notecējis vai līgums atzīts par spēkā neesošu, vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā paliek spēkā.

IV. ŠĶĪRĒJTIESNEŠI   [Uz augšu]

11.pants. Šķīrējtiesneši
(1) Šķīrējtiesnesis ir fiziska persona, kas atbilstoši šķīrējtiesas līguma un šī reglamenta noteikumiem ir iecelta strīda izšķiršanai.
(2) Šķīrējtiesnesis nav puses, kura to iecēlusi, pārstāvis. Šķīrējtiesnesim jāpilda savi pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt neatkarīgam un objektīvam.
(3) Šķīrējtiesnesis, pildot pienākumus, rīkojas saskaņā ar Juridisko risinājumu un pētījumu palātas šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu ētikas kodeksu.
(4) Šķīrējtiesnesis nodrošina objektīvu, taisnīgu, atklātu un ātru lietas izskatīšanu.

12.pants. Šķīrējtiesas sastāvs
(1) Šķīrējtiesas sastāvs strīdu izšķiršanai tiek organizēts kolēģijās.
(2) Šķīrējtiesa izšķir strīdus trīs šķīrējtiesnešu kolēģijā, ja puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesnešu skaitu.
(3) Šķīrējtiesnešu skaitu kolēģijā veido nepāra skaitlis.
(4) Ieinteresētā puse, saskaņā ar šo reglamentu vai spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, ir tiesīga prasīt strīda izšķiršanu paplašinātā šķīrējtiesas kolēģijā. Paplašinātā šķīrējtiesas kolēģijā nevar būt vairāk par pieciem šķīrējtiesnešiem.
(5) Paplašināto šķīrējtiesas kolēģiju izveido, ja ieinteresētā puse rakstveidā paziņo par to šķīrējtiesai un otrai pusei ceļot prasību vai atsauksmes sniegšanai uz prasības pieteikumu noteiktajā termiņā. Šajā paziņojumā ir jānorāda paplašinātās šķīrējtiesas kolēģijas šķīrējtiesnešu skaitu un no savas puses iecelto šķīrējtiesnešu kandidatūras. Paziņojumam ir jāpievieno pierādījumi par papildus ar strīda izšķiršanu saistīto izdevumu samaksu. Strīdus gadījumā šo izdevumu apmēru nosaka šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
(6) Ja strīda izšķiršanai ir izveidota šķīrējtiesas kolēģija viena šķīrējtiesneša sastāvā, tad šis šķīrējtiesnesis ir šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs un veic visas šajā reglamentā noteiktās šķīrējtiesas kolēģijas funkcijas.

13.pants. Šķīrējtiesnešu iecelšana
(1) Puses var noteikt šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, šķīrējtiesnešus ieceļ saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu no šķīrējtiesnešu saraksta (reglamenta pielikums Nr.1).
(2) Puses var uzticēt jebkurai rīcībspējīgai fiziskajai vai juridiskajai personai iecelt šķīrējtiesnešus.

14.pants. Šķīrējtiesas kolēģijas iecelšana
(1) Ja puses ir vienojušās, ka strīdu izskatīs viens šķīrējtiesnesis, bet nav vienojušās par konkrētu šķīrējtiesnesi no šķīrējtiesnešu saraksta (reglamenta pielikums Nr.1), šķīrējtiesas priekšsēdētājs, nosūtot paziņojumu par prasības saņemšanu, piedāvā pusēm vienoties par konkrētu šķīrējtiesnesi.
(2) Jebkura no pusēm var piedāvāt otrai pusei vienu vai vairākas šķīrējtiesnešu kandidatūras.
(3) Ja puses šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav vienojušās par konkrētu šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
(4) Ja puses ir vienojušās par trim šķīrējtiesnešiem vai strīds izskatāms trīs šķīrējtiesnešu sastāvā, prasītājam, iesniedzot prasību, jānorāda tā izvēlētais šķīrējtiesnesis no šķīrējtiesnešu saraksta (reglamenta pielikums Nr.1). Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, nosūtot paziņojumu par prasības saņemšanu, informē par to atbildētāju un piedāvā no savas puses izvēlēties šķīrējtiesnesi.
(5) Ja kāda no pusēm nav norādījusi no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
(6) Pušu izvēlētie šķīrējtiesneši, vienojoties ieceļ trešo šķīrējtiesnesi, kurš ir šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs.
(7) Ja pušu izvēlētie šķīrējtiesneši 10 (desmit) dienu laikā nevar vienoties par šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētāju, to ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
(8) Ja puses vienojušās par citu (nepāra) šķīrējtiesnešu skaitu, katra no pusēm iepriekš minētajā kārtībā izvēlas vienādu šķīrējtiesnešu skaitu, kuri vienojoties no šķīrējtiesnešu saraksta ieceļ šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētāju.
(9) Ja prasību cēluši vairāki prasītāji vai ja prasība celta pret vairākiem atbildētājiem, tiem jāvienojas par izvēlētā šķīrējtiesneša kandidatūru no savas puses.
(10) Izveidoto šķīrējtiesas kolēģiju apstiprina šķīrējtiesas priekšsēdētājs, paziņojot par to pusēm. Apstiprinot šķīrējtiesas sastāvu, šķīrējtiesas priekšsēdētājs pārbauda, vai izveidojot šķīrējtiesas kolēģiju ir ievērota pušu vienošanās, Civilprocesa likuma un šķīrējtiesas reglamenta prasības.
(11) Ja šķīrējtiesas priekšsēdētājs konstatē, ka šķīrējtiesas kolēģija nav izveidota saskaņā ar pušu vienošanos, Civilprocesa likumu un šķīrējtiesas reglamentam, šķīrējtiesas priekšsēdētājs izveidoto šķīrējtiesas kolēģiju neapstiprina un šķīrējtiesas kolēģija tiek veidota no jauna reglamenta noteiktajā kārtībā, novēršot pieļautos pārkāpumus.

15.pants. Šķīrējtiesneša atcelšana
(1) Ja puse ir iecēlusi šķīrējtiesnesi un par to ir paziņots otrai pusei, tā nevar atcelt šo šķīrējtiesnesi bez otras puses piekrišanas.
(2) Šķīrējtiesas priekšsēdētājs pēc vienas puses lūguma var atcelt šķīrējtiesnesi jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā, gadījumā, ja šķīrējtiesnesis ilgāk par 14 (četrpadsmit) dienām nepilda savus pienākumus prombūtnes, slimības vai jebkuru citu iemeslu dēļ.
(3) Šķīrējtiesas prezidijs var atcelt šķīrējtiesnesi jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā pēc savas iniciatīvas, ja tam ir svarīgs iemesls.

16.pants. Šķīrējtiesneša noraidījuma pamati
(1) Persona, kurai prasa piekrišanu tās iecelšanai par šķīrējtiesnesi, atklāj pusēm jebkādus apstākļus, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par šīs personas objektivitāti, neatkarību vai kompetenci. Ja šādi apstākļi šķīrējtiesnesim kļuvuši zināmi līdz šķīrējtiesas procesa beigām, viņam tie nekavējoties jāatklāj pusēm.
(2) Šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja:
   1) pastāv apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību;
   2) šķīrējtiesneša kvalifikācija neatbilst tai, par kādu puses bija vienojušās.
(3) Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā tā piedalījusies, tikai tad, ja noraidījuma pamati šai pusei kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.

17.pants. Šķīrējtiesneša noraidījuma kārtība
(1) Puses var vienoties par šķīrējtiesneša noraidījuma kārtību. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša noraidījuma kārtību, puse var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim 5 (piecu) dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šī šķīrējtiesneša iecelšanu vai tai kļuvis zināms noraidījuma pamats, iesniedzot šķīrējtiesā par to rakstveida paziņojumu, kurā jānorāda, kuru šķīrējtiesnesi tā noraida un noraidījuma pamatu.
(2) Šķīrējtiesnesim pieteikto noraidījumu izlemj šķīrējtiesas kolēģija, tajā skaitā, gadījumos, ja šķīrējtiesas kolēģijā ietilpst viens šķīrējtiesnesis. Noraidījuma izlemšanā piedalās visi šķīrējtiesas kolēģijas šķīrējtiesneši.
(3) Ja šķīrējtiesas priekšsēdētājam kļūst zināmi šī reglamenta 16.panta otrajā daļā norādītie apstākļi, šķīrējtiesas priekšsēdētājs par minētajiem apstākļiem var informēt puses un izskaidrot to tiesības pieteikt noraidījumu attiecīgam šķīrējtiesnesim.

18.pants. Šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās
(1) Šķīrējtiesnesim ir tiesības atteikties no strīda izšķiršanas, rakstiski paziņojot par to šķīrējtiesas priekšsēdētājam.
(2) Pusēm ir tiesības vienoties par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu, noformējot šo vienošanos rakstiski un iesniedzot to šķīrējtiesā.
(3) Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas:
   1) ja pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums;
   2) ja šķīrējtiesnesis atteicies no strīda izšķiršanas;
   3) ja puses vienojas par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu;
   4) ar šķīrējtiesneša atcelšanu;
   5) ar citiem objektīviem apstākļiem (piemēram, šķīrējtiesneša nāvi).

19.pants. Jauna šķīrējtiesneša iecelšana
(1) Ja šķīrējtiesneša pilnvaras izbeigušās, jaunu šķīrējtiesnesi ieceļ šajā reglamentā noteiktajā kārtībā.
(2) Pēc jauna šķīrējtiesneša iecelšanas strīda izšķiršanas process jāsāk no jauna, ja strīdu izšķir šķīrējtiesas kolēģija, kurā ietilpst viens šķīrējtiesnesis, vai ja tiek iecelts jauns šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs.
(3) Šķīrējtiesas kolēģijai ir tiesības sākt no jauna strīda izšķiršanas procesu, ja šķīrējtiesas kolēģijai tiek iecelts jauns šķīrējtiesnesis, un kolēģija nolemj par procesa uzsākšanu no jauna.

V. ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA SAGATAVOŠANA   [Uz augšu]

20.pants. Strīda pakļautība
(1) Par strīda pakļautību lemj šķīrējtiesa, tajā skaitā, ja kāda no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma esamību vai tā spēkā esamību.
(2) Iesniegumu par to, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai, puse var iesniegt līdz dienai, kad beidzas atsauksmes uz prasības pieteikumu iesniegšanai noteiktais termiņš.
(3) Šķīrējtiesa jautājumu par strīda pakļautību var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā. Ja strīda pakļautība šķīrējtiesai ir apstrīdēta līdz šķīrējtiesas kolēģijas iecelšanai, minēto jautājumu izlemj šķīrējtiesas priekšsēdētājs, bet, ja pakļautība ir apstrīdēta pēc šķīrējtiesas kolēģijas iecelšanas, šo jautājumu izlemj šķīrējtiesas kolēģija.
(4) Ja iebildumi par to, ka strīda daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, pusei rodas sakarā ar prasības papildinājumiem vai grozījumiem, pretprasību vai tās papildinājumiem vai grozījumiem, minētie iebildumi jāizsaka nekavējoties, līdz ko šķīrējtiesa uzsāk šo prasījumu izskatīšanu.
(5) Ja šķīrējtiesa atzīst, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, tā izbeidz šķīrējtiesas procesu vai tā daļu šajā reglamentā noteiktajā kārtībā.

21.pants. Prasības nodrošināšana pirms prasības celšanas šķīrējtiesā
Prasītājs ir tiesīgs lūgt vispārējās jurisdikcijas tiesai nodrošināt prasību pirms prasības celšanas šķīrējtiesā. Šāds prasītāja lūgums nav uzskatāms par šķīrējtiesas vienošanās neievērošanu un nav šķērslis strīda izšķiršanai šķīrējtiesā.

22.pants. Procesuālie termiņi
(1) Procesuālās darbības izpilda šajā reglamentā noteiktajos termiņos. Ja procesuālie termiņi šajā reglamentā nav noteikti, tos nosaka šķīrējtiesa. Ja termiņš ir jānosaka līdz šķīrējtiesas kolēģijas iecelšanai, tad to izlemj šķīrējtiesas priekšsēdētājs, bet ja termiņš ir jānosaka pēc šķīrējtiesas kolēģijas iecelšanas, tad to izlemj šķīrējtiesas kolēģija.
(2) Procesuālo darbību izpildīšanai nosaka precīzu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu (gados, mēnešos, dienās vai stundās). Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktā datumā, to var izpildīt visā noteiktā termiņa laikā. Termiņu var noteikt, norādot arī notikumu, kuram katrā ziņā jāiestājas.
(3) Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.
(4) Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.
(5) Termiņš, kas skaitāms gados, notek termiņa pēdējā gada attiecīgā mēnesī un datumā. Termiņš, kas skaitāms mēnešos, notek termiņa pēdējā mēneša attiecīgā datumā. Ja mēnešos skaitāmais termiņš beidzas tādā mēnesī, kuram nav attiecīga datuma, tas notek šā mēneša pēdējā dienā. Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, notek iepriekšējā dienā.
(6) Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena.
(7) Procesuālo darbību, kurai notek termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem.
(8) Ja procesuālā darbība izpildāma šķīrējtiesā, termiņš notek tajā stundā, kad šķīrējtiesa beidz darbu. Tomēr, ja sūtījums nodots sakaru (pasta) iestādē termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tas uzskatāms par nodotu termiņā.

23.pants. Procesuālo termiņu nokavējuma sekas, to apturēšana, atjaunošana un pagarināšana
(1) Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar šī reglamenta vai šķīrējtiesas noteiktā termiņa notecēšanu.
(2) Kad pieņemts lēmums par šķīrējtiesas procesa apturēšanu, termiņa tecējums tiek apturēts. Procesuālā termiņa tecējums turpinās no dienas, kad atjaunots šķīrējtiesas process.
(3) Nokavētos procesuālos termiņus pēc puses pieteikuma var atjaunot šķīrējtiesa, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem. Atjaunojot nokavēto termiņu, šķīrējtiesa vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.
(4) Vienlaikus ar pieteikuma par nokavētā termiņa atjaunošanu iesniegšanu, ir jāizpilda procesuālā darbība.
(5) Šķīrējtiesas noteiktos termiņus var pagarināt pēc puses pamatota pieteikuma.
(6) Ja pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniegts līdz šķīrējtiesas kolēģijas iecelšanai, tad to var izlemt šķīrējtiesas priekšsēdētājs, bet ja pieteikums iesniegts pēc šķīrējtiesas kolēģijas iecelšanas, tad to izlemj šķīrējtiesas kolēģija.

24.pants. Korespondence
(1) Šķīrējtiesas procesā visi paziņojumi, pieteikumi un cita veida korespondence nosūtāma ierakstītā sūtījumā vai citādi, fiksējot nosūtīšanas faktu, vai arī, nogādājot adresātam personīgi pret parakstu.
(2) Korespondence uzskatāma par saņemtu, ja tā ir piegādāta adresātam personīgi vai nosūtīta pēc adresāta uzrādītās pasta adreses, vai juridiskās personas atrašanās vietas (juridiskās adreses), vai fiziskās personas dzīvesvietas, bet, ja adresi nevar noskaidrot, – pēc pēdējās zināmās adreses.
25.pants. Šķīrējtiesas procesa konfidencialitāte (1) Šķīrējtiesas process ir konfidenciāls. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav procesa dalībnieki, var būt klāt šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu un šķīrējtiesas kolēģijas piekrišanu.
(2) Šķīrējtiesa ziņas par šķīrējtiesas procesu trešajām personām nesniedz un nepublicē.

26.pants. Šķīrējtiesas procesa kārtība
(1) Pusēm vienojoties, ir tiesības brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa kārtību.
(2) Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa kārtību, šķīrējtiesa izšķir strīdu saskaņā ar šo reglamentu.
(3) Ja puses ir vienojušās tikai par atsevišķiem šķīrējtiesas procesa noteikumiem, šķīrējtiesa ievēro pušu vienošanos, bet pārējā daļā vadās pēc šķīrējtiesas reglamenta.

27.pants. Šķīrējtiesas valoda
(1) Process šķīrējtiesā notiek latviešu valodā vai valodā, par kuru puses ir vienojušās.
(2) Ja šķīrējtiesas kolēģija, vai kāds no šķīrējtiesnešiem, vai procesa dalībniekiem nepārvalda valodu, kurā notiek process, šķīrējtiesa pieaicina tulku. Tulka pakalpojumu apmaksas kārtību nosaka šķīrējtiesa.
(3) Šķīrējtiesa var pieprasīt pusēm jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu vai notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process, vai valsts valodā.

28.pants. Pušu pārstāvība
(1) Fiziskās personas savas lietas šķīrējtiesā ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību. Fizisko personu pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru.
(2) Juridisko personu lietas šķīrējtiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji. Juridisko personu pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai dokumentiem, kas apliecina amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu.
(3) Par puses pārstāvi var būt jebkura fiziska vai juridiska persona.
(4) Puses šķīrējtiesas procesā var pieaicināt advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai.

29.pants. Strīda izšķiršanas vieta
(1) Puses var brīvi vienoties par strīda izšķiršanas vietu. Ja puses nav vienojušās par strīda izšķiršanas vietu, to nosaka šķīrējtiesa.
(2) Pierādījumu pārbaudei vai citu procesuālu darbību veikšanai šķīrējtiesas kolēģija var sanākt jebkurā vietā, kuru tā uzskata par piemērotu, informējot par to šķīrējtiesas procesa dalībniekus.
(3) Ja puses vienojas par strīda izšķiršanas vietu ārpus Rīgas, pusēm jāsedz šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi.
(4) Ja strīda izšķiršanas vieta ir Rīga, bet kāda no pusēm ir iecēlusi šķīrējtiesnesi, kura prakses vieta ir ārpus Rīgas, attiecīgā šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanās izdevumus šķīrējtiesas procesa gaitā sedz puse, kas šķīrējtiesnesi ir iecēlusi.

30.pants. Šķīrējtiesas procesa uzsākšana
(1) Šķīrējtiesas process sākas ar prasības pieteikuma iesniegšanas brīdi.
(2) Prasības pieteikumu šķīrējtiesai iesniedz rakstveidā šķīrējtiesas kancelejas atrašanās vietā, vai, nosūtot pa pastu.

31.pants. Prasības pieteikums
(1) Prasības pieteikumā norāda:
   1) informāciju par pusēm:
juridiskajām personām: nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi), reģistrācijas numuru, kā arī, ja prasītājam ir zināmi, tālruņa un faksa numuru,
fiziskajām personām: vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu un personas kodu, kā arī, ja prasītājam ir zināms, tālruņa numuru.
   2) prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;
   3) prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;
   4) likumu, uz kura prasība pamatota;
   5) prasītāja prasījumus;
   6) pievienoto dokumentu sarakstu.
(2) Prasības pieteikumam pievieno:
   1) pušu vienošanos par šķīrējtiesu, ja vien šī vienošanās nav ietverta līgumā, kura sakarā radies strīds;
   2) līgumu, kura sakarā radies strīds vai citus pierādījumus, kas apliecina tiesiskās attiecības esamību;
   3) dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā;
   4) pieteikuma un tā pielikuma norakstus, kuru skaits atbilst atbildētāju skaitam lietā;
   5) pierādījumus par šķīrējtiesas tiesvedības maksas un šķīrējtiesnešu honorāru samaksu.
(3) Prasības pieteikumu paraksta un iesniedz prasītājs vai viņa pārstāvis. Ja prasību prasītāja vārdā ceļ pārstāvis, prasības pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu celt prasību.

32.pants. Šķīrējtiesas rīcība pēc prasības pieteikuma saņemšanas
(1) Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti atbilst šī reglamenta prasībām, šķīrējtiesas priekšsēdētājs nosūta atbildētājam paziņojumu par prasības pieteikuma saņemšanu un prasības pieteikuma norakstu. Paziņojumā piedāvā atbildētājam:
   1) iesniegt atsauksmi uz prasību, norādot iebildumus, ja tādi ir, un pievienojot tos apstiprinošus dokumentus;
   2) izteikt viedokli par lietas izskatīšanu rakstveida procesā;
   3) ja puses ir paredzējušas strīdu izskatīt trīs vai vairāk šķīrējtiesneša sastāvā, norādīt šķīrējtiesnesi vai šķīrējtiesnešus no šķīrējtiesnešu saraksta (reglamenta pielikums Nr.1) saskaņā ar reglamentu;
   4) ja puses ir paredzējušas strīdu izskatīt viena šķīrējtiesneša sastāvā, vienoties ar prasītāju par šķīrējtiesneša iecelšanu, vienlaikus šķīrējtiesas priekšsēdētājs paziņojumā norāda, ka attiecīgas vienošanās neesamības gadījumā šķīrējtiesas priekšsēdētājs patstāvīgi iecels šķīrējtiesnesi neatkarīgi no pušu vēlmēm.
(2) Puses var iepazīties ar prasības pieteikuma pielikumiem un citiem lietas materiāliem šķīrējtiesā kancelejas darba laikā.

33.pants. Šķīrējtiesas rīcība, ja prasības pieteikums neatbilst reglamenta prasībām
(1) Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti neatbilst šī reglamenta prasībām, šķīrējtiesas priekšsēdētājs atstāj prasības pieteikumu bez tālākas virzības un informē par to iesniedzēju, dodot tam termiņu trūkumu novēršanai.
(2) Ja šķīrējtiesas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi ir novērsti, prasības pieteikums tiek uzskatīts par iesniegtu un tiek uzsākts šķīrējtiesas process.
(3) Ja šķīrējtiesas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, prasības pieteikums tiek atdots iesniedzējam un iesniedzējs šķīrējtiesas priekšsēdētājam var iesniegt lūgumu atmaksāt 50% no samaksātās tiesvedības maksas. Attiecīgs iesniedzēja lūgums ir pamats atmaksāt 50% no samaksātās tiesvedības maksas.

34.pants. Atsauksme uz prasību
(1) Atsauksmi uz prasību atbildētājs iesniedz šķīrējtiesā un prasītājam 15 (piecpadsmit) dienu laikā no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam.
(2) Ievērojot atbildētāja atrašanās vietu, strīda sarežģītību, atbildētāju skaitu, šķīrējtiesas priekšsēdētājs pēc saviem ieskatiem var noteikt garāku termiņu atsauksmes sniegšanai, tomēr tas nevar būt garāks par objektīvi nepieciešamu un pārsniegt 30 (trīsdesmit) dienas.
(3) Atsauksmē atbildētājs norāda:
   1) vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;
   2)savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu;
   3) pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību un to pamatojumu, kā arī likumu, uz kuru tie pamatoti;
   4)lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai izprasīšanu;
   5) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā.
(4) Puse nodrošina atsauksmes kopijas (ar pielikumiem) vienlaicīgu nosūtīšanu otrai pusei. Pēc atsauksmes saņemšanas šķīrējtiesas priekšsēdētājs paziņo par to prasītājam.

35.pants. Pretprasība
(1) Atbildētājs var iesniegt pretprasību.
(2) Pretprasība iesniedzama rakstveidā. Uz pretprasību attiecināmi tie paši reglamenta noteikumi, kas attiecas uz prasības pieteikumu.
(3) Pretprasību var iesniegt termiņā, kāds ir noteikts atsauksmes uz prasību iesniegšanai. Prasības priekšmeta vai pamata grozījumi ir pamats pretprasības iesniegšanas termiņa atkārtotai noteikšanai. Pretprasības iesniegšanas termiņu atkārtoti nosaka šķīrējtiesas kolēģija.
(4) Šķīrējtiesa pieņem pretprasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar šķīrējtiesas līgumu un:
   1) starp sākotnējo prasību un pretprasību iespējams savstarpējs ieskaits;
   2) pretprasības apmierināšana pilnīgi vai daļēji izslēdz sākotnējās prasības apmierināšanu;
   3) pretprasībai un sākotnējai prasībai ir savstarpējs sakars un to kopīga izskatīšana sekmēs lietas ātrāku un pareizāku iztiesāšanu.
(5) Ja pretprasība iesniegta līdz šķīrējtiesas kolēģijas iecelšanai, tad lēmumu par tās pieņemšanu var pieņemt šķīrējtiesas priekšsēdētājs, bet ja pretprasība iesniegta pēc šķīrējtiesas kolēģijas iecelšanas, lēmumu par tās pieņemšanu izlemj šķīrējtiesas kolēģija.
(6) Pretprasību, ko pieņēmusi šķīrējtiesa, izskata kopā ar sākotnējo prasību.

36.pants. Šķīrējtiesas sēdes noteikšana
(1) Pēc tam, kad no atbildētāja ir saņemta atsauksme uz prasību vai arī ir notecējis atbildētājam noteiktais termiņš atsauksmes sniegšanai un ir iecelta šķīrējtiesas kolēģija, šķīrējtiesas kolēģija nosaka šķīrējtiesas sēdes vietu, dienu un laiku.
(2) Pēc šķīrējtiesas sēdes noteikšanas šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs paziņo lietas dalībniekiem šķīrējtiesas sēdes dienu, laiku un šķīrējtiesas kolēģijas sastāvu.
(3) Šī panta otrajā daļā noteiktais paziņojums tiek nodots pusēm pret parakstu vai nosūtīts ierakstītā sūtījumā vismaz 15 (piecpadsmit) dienas pirms šķīrējtiesas sēdes, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu.

VI. STRĪDA IZŠĶIRŠANA   [Uz augšu]

37.pants. Strīda izšķiršanas veidi un norise
(1) Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas līgumu, šķīrējtiesa rīko sēdes, lai noklausītos pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pierādījumus (mutvārdu process), vai izšķir strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem (rakstveida process). Šķīrējtiesa rīko mutvārdu procesu arī tad, ja puses vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz brīdim, kamēr šķīrējtiesas process tiek izbeigts ar nolēmumu, pieprasa mutvārdu procesu vai šķīrējtiesas kolēģija konstatē, ka iesniegtie pierādījumi un materiāli nav pietiekoši, lai izšķirtu strīdu rakstveida procesā.
(2) Ievērojot šī reglamenta un pušu vienošanās noteikumus, šķīrējtiesa var noturēt strīda izšķiršanas procesu tādā veidā, kādā tā uzskata par lietderīgu, ievērojot, ka strīds izšķirams bez liekas vilcināšanās un ka pusēm tiek dotas vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli un aizstāvēt savas tiesības. Strīda izšķiršanas procesu vada šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs.
(3) Strīda izšķiršana mutvārdu procesā sākas ar brīdi, kad noteiktajā dienā un laikā šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs atklāj šķīrējtiesas sēdi un paziņo par strīda izšķiršanas uzsākšanu.
(4) Strīda izšķiršana rakstveida procesā sākas ar brīdi, kad šķīrējtiesas kolēģija sanāk strīda izšķiršanai.

38.pants. Pušu iepazīšanās ar lietas materiāliem un pierādījumiem
Šķīrējtiesa iepazīstina puses ar jebkuriem iesniegumiem, dokumentiem un citu informāciju, kuru tā saņēmusi, kā arī ar ekspertu atzinumiem un citiem pierādījumiem.

39.pants. Sekas, ja puse nepiedalās šķīrējtiesas procesā
(1) Ja atbildētājs šajā reglamentā noteiktajā termiņā neiesniedz atsauksmi uz prasību, šķīrējtiesa turpina procesu, neuzskatot šādu neiesniegšanu par prasības atzīšanu, ja vien šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi.
(2) Ja puses bez attaisnojoša iemesla neierodas uz šķīrējtiesas mutvārdu sēdi vai neiesniedz rakstveida vai citus pierādījumus, šķīrējtiesa turpina procesu un var izšķirt strīdu, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem.

40.pants. Prasības grozīšana un papildināšana
(1) Puse var grozīt un papildināt prasību līdz strīda izšķiršanas uzsākšanai. Par prasības grozīšanu un papildināšanu nav uzskatāma:
   1) prasījumu precizēšana;
   2) acīmredzamu kļūdu izlabošana prasībā;
   3) procentu un pieaugumu, tajā skaitā, līgumsoda, pievienošana prasībai;
   4) prasība atlīdzināt mantas vērtību sakarā ar prasītās mantas atsavināšanu, zaudēšanu vai izmaiņām tās sastāvā;
   5) prasījuma kopējās summas sastāvdaļu grozīšana šīs summas robežās;
   6) prasījuma, ar kuru lūgts atzīt tiesības, grozīšana uz prasījumu atjaunot aizskartās tiesības lietas gaitā mainījušos apstākļu dēļ;
   7) prasības summas palielināšana sakarā ar lietas gaitā pieaugušajām tirgus cenām.
(2) Ja šī panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā tiek palielināts prasības apmērs, pusei papildus jāsamaksā attiecīgie šķīrējtiesas procesa izdevumi.
(3) Uzsākot strīda izšķiršanu, šķīrējtiesas kolēģija var atzīt par nelietderīgu atļaut prasības grozīšanu un papildināšanu, ja tādējādi tiek kavēts šķīrējtiesas process vai sarežģīta strīda izšķiršana.
(4) Prasību nevar grozīt tādējādi, ka tā pārsniedz šķīrējtiesas līguma robežas.

41.pants. Protokols
(1) Šķīrējtiesas sēdes protokolē tikai tad, ja kāda no pusēm to ir pieprasījusi un iemaksājusi šķīrējtiesā atlīdzību par sekretāra pakalpojumiem. Pieprasījums par sēdes protokolēšanu jāiesniedz un atlīdzība par sekretāra pakalpojumiem jāapmaksā ne vēlāk kā 2 (divas) dienas pirms šķīrējtiesas sēdes.
(2) Protokolu raksta šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs. Šķīrējtiesas sēdes protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Šķīrējtiesas sēdes protokols jāparaksta 3 (trīs) dienu laikā pēc šķīrējtiesas sēdes.
(3) Protokolā norāda:
   1) šķīrējtiesas nosaukumu un lietas numuru;
   2) šķīrējtiesas kolēģijas sastāvu, sekretāra, ekspertu, tulku vārdus un uzvārdus;
   3) izskatīšanas vietu un datumu;
   4) puses;
   5) atzīmes par pušu un to pārstāvju piedalīšanos strīda izšķiršanā;
   6) lietas dalībnieku un viņu pārstāvju vārdus un uzvārdus;
   7) strīda izšķiršanas gaitas īsu aprakstu;
   8) pušu prasījumus un citus pušu izklāstītus svarīgus paziņojumus;
   9) iemeslus strīda izšķiršanas atlikšanai vai izbeigšanai.
(4) Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un piecu dienu laikā pēc protokola parakstīšanas iesniegt rakstveida piezīmes vai iebildumus par protokolu. Par iebildumu pamatotību vai piezīmju atbilstību šķīrējtiesas sēdē notikušajam lemj šķīrējtiesas kolēģija.
(5) Puse pēc tās lūguma var saņemt protokola kopiju.

42.pants. Pierādījumi, pierādīšanas pienākums un pierādīšanas līdzekļi
(1) Pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata šķīrējtiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā.
(2) Pierādījumus iesniedz puses. Pierādījumus jāiesniedz šķīrējtiesā tā, lai tie ne vēlāk kā 2 (divas) dienas pirms šķīrējtiesas sēdes, ja šķīrējtiesas kolēģija nav noteikusi citu termiņu pierādījumu iesniegšanai, atrastos šķīrējtiesā. Strīda izšķiršanas laikā pierādījumus var iesniegt pēc puses vai citu lietas dalībnieku motivēta lūguma, ja tas nekavē strīda izšķiršanu vai šķīrējtiesa savlaicīgas pierādījumu neiesniegšanas iemeslus atzinusi par attaisnojošiem, vai pierādījumi ir par faktiem, kuri kļuvuši zināmi strīda izšķiršanas laikā.
(3) Katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
(4) Ja šķīrējtiesas kolēģija atzīst, ka par kādu no faktiem, uz kuriem pamatoti puses prasījumi vai iebildumi, nav iesniegti pierādījumi, tā var paziņot par to pusēm un, ja nepieciešams, noteikt termiņu pierādījumu iesniegšanai. Šķīrējtiesa var pieprasīt, lai puses iesniedz papildu dokumentus vai citus pierādījumus.
(5) Pierādīšanas līdzekļi šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi, lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.
(6) Kā rakstveida pierādījumu iesniedz dokumenta oriģinālu vai tā apliecinātu kopiju. Ja puses iesniedz dokumenta apliecinātu kopiju, šķīrējtiesa pati vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt uzrādīt oriģināldokumentu. Oriģināldokumentu pēc tās personas lūguma, kas iesniegusi šo dokumentu, šķīrējtiesa atdod atpakaļ, atstājot procesa materiālos tā apliecinātu kopiju.
(7) Šķīrējtiesa pati nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību.
(8) Šķīrējtiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz strīda izšķiršanas gaitā vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.
(9) Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu šķīrējtiesu.

43.pants. Ekspertīze
(1) Ekspertīzi lietā šķīrējtiesa nosaka pēc puses lūguma gadījumos, kad lietai nozīmīgu faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai citā nozarē. Ja nepieciešams, šķīrējtiesa nosaka vairākas ekspertīzes
(2) Ja šķīrējtiesa atzīst puses lūgumu par pamatotu, šķīrējtiesa pieņem lēmumu par ekspertīzes noteikšanu un ekspertu pieaicināšanu. Ekspertīzes apmaksu nodrošina tās pieteicējs. Ekspertīze notiek tikai tad, ja puse iepriekš samaksājusi par eksperta pakalpojumiem.
(3) Lūgumā par ekspertīzes noteikšanu pusei ir jānorāda jautājumi, par kuriem, pēc puses ieskata, ekspertam jādod atzinums. Otrai pusei ir tiesības iesniegt šķīrējtiesai jautājumus, par kuriem, pēc puses ieskata, ekspertam jādod atzinums. Jautājumus, kuros nepieciešams eksperta atzinums, nosaka šķīrējtiesa. Pušu uzdoto jautājumu noraidīšana šķīrējtiesai ir jāmotivē.
(4) Šķīrējtiesas lēmumā par ekspertīzes noteikšanu norādāms, kuros jautājumos nepieciešams eksperta atzinums un kam uzdots izdarīt ekspertīzi.
(5) Ekspertīzi izdara attiecīgo ekspertīzes iestāžu eksperti vai citi speciālisti. Ekspertu izrauga puses pēc savstarpējas vienošanās, bet, ja tāda nav panākta šķīrējtiesas noteiktajā termiņā, tad ekspertu izraugās šķīrējtiesa. Ja nepieciešams, šķīrējtiesa izraugās vairākus ekspertus.
(6) Ja izraudzīti vairāki eksperti, viņi ir tiesīgi savā starpā apspriesties. Ja eksperti nonāk pie kopīga atzinuma, to paraksta visi eksperti. Ja ekspertu domas nesaskan, katrs eksperts raksta atsevišķu atzinumu.
(7) Puses pēc šķīrējtiesas pieprasījuma iesniedz ekspertam nepieciešamās ziņas vai dokumentus, uzrāda preces vai citus priekšmetus.
(8) Pēc puses pieprasījuma šķīrējtiesa uzaicina ekspertu pēc atzinuma došanas piedalīties šķīrējtiesas sēdē, lai sniegtu paskaidrojumus un atbildētu uz pušu jautājumiem par atzinumu.

44.pants. Eksperta, tulka un sekretāra noraidījums
Pēc puses pieteikuma eksperts, tulks vai sekretārs var tikt noraidīti šī reglamenta 16.pantā noteiktajos gadījumos. Noraidījums jāpieteic nekavējoties pēc tam, kad puse ir uzzinājusi noraidījuma pamatu. Jautājumu par noraidījumu izlemj šķīrējtiesas kolēģija.

45.pants. Prasības nodrošināšana
(1) Ja to paredz normatīvie akti, tad, pēc vienas puses pieprasījuma šķīrējtiesa var pieņemt lēmumu par prasības nodrošināšanu. Šķīrējtiesa var pieprasīt, lai pretējā puse iesniedz attiecīgu nodrošinājumu šāda lēmuma izpildei.

46.pants. Puses procesuālo tiesību pārņemšana
(1) Ja viena no pusēm lietā izstājas (fiziskās personas nāve, juridiskā persona beidz pastāvēt, prasījuma cesija, parāda pārvede), šķīrējtiesa pieļauj aizstāt šo pusi tās tiesību pārņēmējam.
(2) Prasījuma cesija vai parāda pārvede var būt par pamatu šķīrējtiesas procesa izbeigšanai tikai tajos gadījumos, kad šķīrējtiesas līgums tiek atcelts likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā.
(3) Tiesību pārņemšana iespējama jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā.
(4) Visas darbības, kas izpildītas šķīrējtiesas procesā līdz tiesību pārņēmēja iestāšanās brīdim, tiesību pārņēmējam ir tikpat obligātas, cik obligātas tās bija personai, kuras tiesības ir pārņemtas.

47.pants. Tiesības uz iebildumiem
(1) Ja pārkāpts vai nav ievērots kāds no šķīrējtiesas procesa noteikumiem, puse, kas piedalās šķīrējtiesas procesā, nekavējoties, tiklīdz tai par šo pārkāpumu ir kļuvis zināms vai vajadzētu kļūt zināmam, iesniedz šķīrējtiesai un otrai pusei rakstveida iebildumus.
(2) Par iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesa.
(3) Ja puse neiesniedz iebildumus, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt šādus iebildumus.

48.pants. Procesa dokumentu glabāšana pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas
Procesa dokumenti pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas paliek glabāšanā šķīrējtiesā. Šķīrējtiesa dokumentu uzglabāšanu veic saskaņā ar likumā noteikto šķīrējtiesas dokumentu glabāšanas kārtību.

49.pants. Nolēmuma pieņemšana
(1) Visi nolēmumi (lēmumi un spriedumi) šķīrējtiesā, ja šķīrējtiesas kolēģija sastāv no vairāk kā viena šķīrējtiesneša, tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Šķīrējtiesnesis nevar atteikties no balsošanas.
(2) Šķīrējtiesas kolēģija pēc izvēles nolēmumu pieņem šķīrējtiesas sēžu zālē vai apspriežu istabā.
(3) Šķīrējtiesas kolēģija nolēmumu taisa rakstveidā, un to paraksta visi šķīrējtiesneši, bet, ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta nolēmumu, tajā norādāms iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.
(4) Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmuma apliecina šķīrējtiesas priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā – šķīrējtiesas prezidija loceklis.
(5) Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas nav pārsūdzams un par to nevar iesniegt protestu.
(6) Ja ar šķīrējtiesas nolēmumu pusēm ir noteikts samaksāt šķīrējtiesai papildus šķīrējtiesas procesa izdevumus, nolēmuma noraksts pusei tiek izsniegts vai nosūtīts tikai pēc nolēmumā noteikto maksājumu izdarīšanas.

50.pants. Izlīgums
(1) Šķīrējtiesa veicina pušu strīda noregulēšanu ar izlīgumu.
(2) Izlīgums pieļaujams jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā. Ja puses noslēdz izlīgumu, šķīrējtiesa procesu izbeidz.
(3) Izlīgumu puses slēdz rakstveidā un tajā norāda: juridiskajām personām – nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi), fiziskajām personām – vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kā arī strīda priekšmetu un katras puses saistības, ko tās labprātīgi uzņemas pildīt.
(4) Pēc pušu pieprasījuma šķīrējtiesa ar savu lēmumu apstiprina izlīgumu, ja tā noteikumi nav pretrunā ar likumu. Šādam lēmumam ir tāds pats juridisks spēks kā šķīrējtiesas spriedumam.
(5) Izlīgumu šķīrējtiesa var apstiprināt bez pušu piedalīšanās, ja izlīgums apliecināts pie notāra un tajā ietverts pušu paziņojums, ka tām ir zināmas izlīguma apstiprināšanas procesuālās sekas.

51.pants. Strīda izšķiršanas atlikšana
(1) Šķīrējtiesai ir pienākums atlikt strīda izšķiršanu, ja šķīrējtiesas sēdē neierodas kāds no lietas dalībniekiem un viņam nav paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu.
(2) Šķīrējtiesa var atlikt strīda izšķiršanu:
   1) ja atzīst, ka nav iespējams izšķirt strīdu tāpēc, ka nav ieradies kāds lietas dalībnieks, kā arī sekretārs, eksperts vai tulks;
   2) pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus;
   3) pēc savas iniciatīvas procesuālo jautājumu atrisināšanai.
(3) Nākamās šķīrējtiesas sēdes dienu un laiku šķīrējtiesa paziņo lietas dalībniekiem pret parakstu vai arī uzaicina ar pavēstēm.

52.pants. Šķīrējtiesas procesa apturēšana
(1) Šķīrējtiesai ir pienākums apturēt šķīrējtiesas procesu, ja:
   1) mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas strīdā ir puse, un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu;
   2) puse zaudējusi rīcībspēju;
   3) šķīrējtiesā rakstveidā ir iesniegta pušu savstarpēja vienošanās par šķīrējtiesas procesa apturēšanu.
(2) Šķīrējtiesa pēc lietas dalībnieka vai savas iniciatīvas var apturēt tiesvedību, ja:
   1) puse slimības vai citu attaisnojušu iemeslu dēļ nespēj piedalīties strīda izšķiršanā;
   2) lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izšķirta cita lieta, kas jāizskata civilā, kriminālā vai administratīvā kārtībā, tajā skaitā, šķīrējtiesā vai arbitrāžā;
   3) šķīrējtiesa nosaka ekspertīzi.
(3) Šķīrējtiesas process tiek apturēts:
   1) šī panta pirmās daļas 1.punktā paredzētajos gadījumos – līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai;
   2) šī panta pirmās daļas 2.punktā paredzētajos gadījumos – līdz likumiskā pārstāvja iecelšanai;
   3) šī panta pirmās daļas 3.punktā paredzētajos gadījumos – līdz pušu savstarpējā vienošanās noteiktajam termiņam;
   4) šī panta otrās daļas 1.punktā un 2.punktā paredzētajos gadījumos – līdz brīdim, kad atkrituši šajos punktos minētie apstākļi.
(4) Par šķīrējtiesas procesa apturēšanu šķīrējtiesa pieņem lēmumu, kuru noformē atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Lēmumā norādāmi apstākļi, līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim šķīrējtiesas process apturēts, vai termiņš, uz kādu šķīrējtiesas process apturēts.
(5) Šķīrējtiesas procesu atjauno šķīrējtiesa ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieku pieteikuma.

53.pants. Spriedums
(1) Šķīrējtiesas spriedumā norāda:
   1) lietas numuru;
   2) šķīrējtiesas kolēģijas sastāvu;
   3) sprieduma taisīšanas datumu un vietu;
   4) ziņas par pusēm;
   5) strīda priekšmetu;
   6) sprieduma motivējumu, ja vien puses nav vienojušās citādi;
   7) secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu, vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un šķīrējtiesas sprieduma būtību;
   8) piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu;
   9) konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesamības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;
   10) kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;
   11) kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no prasītājiem, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram no atbildētājiem, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;
   12) šķīrējtiesas procesa izdevumus, kā arī šo izdevumu un izdevumu par juridisko palīdzību sadalījumu starp pusēm.
(2) Pēc sprieduma pieņemšanas pusēm tiek paziņota sprieduma rezolutīvā daļa. Pilnu spriedumu šķīrējtiesas kolēģija sastāda 10 (desmit) dienu laikā.
(3) Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, šķīrējtiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus vai līgumsodu, laiku, par kādu procenti vai līgumsods piespriests, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru.
(4) Taisot spriedumu par mantas atdošanu natūrā, šķīrējtiesa tā rezolutīvajā daļā norāda konkrēto mantu, kā arī nosaka, ka mantas neesamības gadījumā no atbildētāja piedzenama tās vērtība, minot konkrētu summu.
(5) Spriedumā, kas uzliek pienākumu izpildīt noteiktas darbības, šķīrējtiesa nosaka, konkrēti kam, kādas darbības un kādā termiņā ir jāizpilda.
(6) Taisot spriedumu, kas atbildētājam uzliek pienākumu izpildīt noteiktas darbības, kuras nav saistītas ar mantas vai naudas summu nodošanu, šķīrējtiesa spriedumā var norādīt, ka tad, ja atbildētājs noteiktā termiņā neizpildīs spriedumu, prasītājs ir tiesīgs izpildīt šīs darbības uz atbildētāja rēķina, pēc tam no viņa piedzenot nepieciešamos izdevumus.
(7) Spriedumā vairāku prasītāju labā šķīrējtiesa norāda, kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no viņiem, kā arī to, vai piedziņa ir jāveic solidāri.
(8) Spriedumā pret vairākiem atbildētājiem šķīrējtiesa norāda, kāda sprieduma daļa izpildāma katram no viņiem, vai arī to, ka viņu atbildība ir solidāra.
(9) Šķīrējtiesas sprieduma norakstu izsniedz vai nosūta pusēm.
(10) Rakstveida procesa gadījumā šķīrējtiesa sprieduma norakstu pusēm nosūta triju dienu laikā.

54.pants. Kļūdu izlabošana spriedumā. Sprieduma izskaidrošana. Papildspriedums
(1) Katra puse, paziņojot par to otrai pusei, līdz sprieduma izpildei var lūgt šķīrējtiesu:
   1) izlabot jebkuru spriedumā pieļauto kļūdu aprēķinos, gramatisko vai drukas kļūdu. Šādas kļūdas šķīrējtiesa var izlabot arī pēc savas iniciatīvas;
   2) izskaidrot spriedumu. Sprieduma izskaidrojums sastādāms rakstiski un no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu.
   3) 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma nosūtīšanas dienas pieņemt papildspriedumu, ja spriedumā nav izšķirta kāda līdz sprieduma pieņemšanai iesniegta prasība. Ja šķīrējtiesa uzskata lūgumu par pamatotu, tā šo lūgumu izlemj, taisot papildspriedumu.
(2) Šķīrējtiesa lemj, vai pušu piedalīšanās ir nepieciešama, šķīrējtiesai izlemjot šī panta pirmajā daļā norādīto jautājumu.

55.pants. Prasības atstāšana bez izskatīšanas
(1) Šķīrējtiesai ir pienākums atstāt prasību bez izskatīšanas, ja:
   1) prasības pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona vai persona, kurai nodibināta aizgādnība atbilstoši Civillikuma 365.panta noteikumiem;
   2) prasību prasītāja vārdā cēlusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota.
(2) Šķīrējtiesa var atstāt prasību bez izskatīšanas:
   1) pēc prasītāja lūguma;
   2) ja prasītājs atkārtoti neierodas šķīrējtiesas sēdē un nav lūdzis izšķirt strīdu viņa prombūtnē.
(3) Par prasības atstāšanu bez izskatīšanas šķīrējtiesa pieņem lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.
(4) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, prasītājs ir tiesīgs no jauna iesniegt prasības pieteikumu šķīrējtiesā, ievērojot likumā un šajā reglamentā noteikto kārtību.

56.pants. Šķīrējtiesas procesa izbeigšana
(1) Šķīrējtiesa pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:
   1) prasītājs atsauc savu prasību un atbildētājs neiebilst pret šķīrējtiesas procesa izbeigšanu;
   2) puses vienojas par strīda izbeigšanu ar izlīgumu;
   3) šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā zaudējis spēku;
   4) šķīrējtiesa atzīst, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai;
   5) fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās, ka process šādā gadījumā izbeidzams.
(2) Ja šķīrējtiesas process izbeigts šī panta pirmās daļas 1.punktā vai 2.punktā norādīto iemeslu dēļ, atkārtota griešanās šķīrējtiesā vai griešanās vispārējās jurisdikcijas tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.
(3) Ja šķīrējtiesas process izbeigts šī panta pirmās daļas 3.punktā vai 4.punktā norādīto iemeslu dēļ vai, ja fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un puses ir vienojušās, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams, puses ir tiesīgas griezties vispārējās jurisdikcijas tiesā.

57.pants. Strīda jauna izšķiršana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem
(1) Strīdu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem var ierosināt puse, iesniedzot pieteikumu par šķīrējtiesas sprieduma vai lēmuma atcelšanu.
(2) Pieteikumu var iesniegt triju mēnešu laikā no dienas, kad konstatēti apstākļi, kas ir par pamatu strīda jaunai izšķiršanai.
(3) Pieteikumu nevar iesniegt, ja kopš sprieduma vai lēmuma spēkā stāšanās pagājuši vairāk nekā 10 (desmit) gadi.
(4) Par jaunatklātiem apstākļiem atzīst:
   1) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētu apzināti nepatiesu eksperta atzinumu, apzināti nepatiesu tulkojumu, viltotu rakstveida vai lietisko pierādījumu, uz kuru pamata taisīts spriedums;
   2) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētas noziedzīgās darbības, kuru dēļ taisīts nelikumīgs vai nepamatots spriedums vai pieņemts lēmums;
   3) tā tiesas sprieduma vai citas iestādes lēmuma atcelšanu, uz kura pamata taisīts spriedums vai pieņemts lēmums šajā strīdā;
   4) lietas izspriešanā piemērotās tiesību normas atzīšanu par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai;
   5) būtiskus lietas apstākļus, kas pastāvēja lietas izskatīšanas laikā, bet nebija un nevarēja būt zināmi pieteikuma iesniedzējam.
(5) Pieteikuma iesniegšanas termiņu aprēķina:
   1) šā panta ceturtās daļas 1.punktā un 2.punktā norādītajos gadījumos – no dienas, kad likumīgā spēkā stājies spriedums krimināllietā;
   2) šā panta ceturtās daļas 3.punktā norādītajos gadījumos – no dienas, kad likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums, ar kuru atcelts spriedums civillietā vai krimināllietā, vai arī kad atcelts citas iestādes lēmums, uz kura pamatots tas spriedums vai lēmums, kuru lūdz atcelt sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem;
   3) šā panta ceturtās daļas 4.punktā norādītajā gadījumā — no dienas, kad stājies spēkā spriedums vai cits lēmums, sakarā ar kuru piemērotā tiesību norma zaudē spēku kā neatbilstoša augstāka juridiska spēka tiesību normai.
(6) Pieteikums sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem iesniedzams rakstveidā. Uz pieteikumu un tā iesniegšanas kārtību attiecināmi tie paši šī reglamenta noteikumi, kas attiecas uz prasības pieteikumu.
(7) Par šķīrējtiesas sēdi paziņo un pieteikuma norakstu nosūta strīda pusēm. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.
(8) Šķīrējtiesa, izskatījusi pieteikumu, pārbauda, vai apstākļi, kurus norāda pieteicējs, atzīstami par jaunatklātiem apstākļiem saskaņā ar šā panta ceturto daļu.
(9) Ja šķīrējtiesa konstatē jaunatklātus apstākļus, tā atceļ apstrīdēto spriedumu vai lēmumu pilnībā vai kādā tā daļā un izšķir strīdu pēc būtības.
(10) Ja šķīrējtiesa atzīst, ka pieteikumā norādītie apstākļi nav uzskatāmi par jaunatklātiem, tā pieteikumu noraida.

58.pants. Šķīrējtiesas nolēmuma izpilde
(1) Šķīrējtiesas nolēmums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi šajā nolēmumā noteiktajā termiņā. Ja nolēmumā nav noteikts tā izpildes termiņš, šķīrējtiesas nolēmums izpildāms ne vēlāk kā normatīvajos aktos labprātīgai nolēmuma izpildei noteiktajā termiņā. Ja normatīvajos aktos nav noteikts termiņš labprātīgai nolēmuma izpildei, tad nolēmums izpildāms nekavējoties.
(2) Ja šķīrējtiesas nolēmums netiek pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga griezties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei.

59.pants. Strīda atkārtota nodošana izšķiršanai
Strīdu var atkārtoti nodot izšķiršanai šķīrējtiesā, ja tas ir paredzēts spēkā esošajos normatīvajos aktos. Tādā gadījumā šķīrējtiesas process tiek uzsākts no jauna saskaņā ar šo reglamentu.

VII. ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA IZDEVUMI   [Uz augšu]

60.pants. Šķīrējtiesas procesa izdevumi
(1) Šķīrējtiesas procesa izdevumi ir ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi.
(2) Ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi ir:
   1) šķīrējtiesas tiesvedības maksa un šķīrējtiesneša honorārs;
   2) summas, kas jāizmaksā ekspertiem, tulkiem un sekretāram;
   3) ar šķīrējtiesas sprieduma izskaidrojumu saistītie izdevumi;
   4) ar prasības nodrošināšanu saistītie izdevumi;
   5) šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi;
   6) citi iespējamie ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi, kuru samaksas kārtību nosaka šķīrējtiesa, ievērojot reglamenta noteikumus.
(3) Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir:
   1) izdevumi par juridisko palīdzību;
   2) ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi.
(4) Šķīrējtiesas tiesvedības maksa un šķīrējtiesneša honorārs ir atkarīgi no prasības summas, strīda sarežģītības un šķīrējtiesnešu skaita, kas izšķir attiecīgu strīdu, un tiek noteikti šī reglamenta pielikumā Nr.2. Ar šķīrējtiesas prezidija lēmumu šo izdevumu apmērs var tikt grozīts, ņemot vērā strīda sarežģītību, strīda izspriešanai nepieciešamo laiku, kā arī jebkurus citus ar strīda izšķiršanu saistītus apstākļus.
(5) Sekretārs, tulks vai eksperts šķīrējtiesas procesā tiek pieaicināti tikai pēc tam, kad puse nomaksā šķīrējtiesas noteikto atlīdzību par šo personu pakalpojumiem. Ja puse, kura ir pieprasījusi pieaicināt tulku, sekretāru vai ekspertu, šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav iemaksājusi atlīdzību par to pakalpojumiem, šo atlīdzību var iemaksāt otra puse.
(6) Šķīrējtiesas prezidijs ir tiesīgs pēc puses lūguma vai pēc savas iniciatīvas samazināt šķīrējtiesas tiesvedības maksa apmēru.
(7) Ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi tiek iemaksāti Juridisko risinājumu un pētījumu palātas šķīrējtiesas norēķinu kontā.

61.pants. Prasības summa
(1) Prasības summa ir:
   1) prasībās par naudas piedziņu – piedzenamā summa;
   2) prasībās par mantas izprasīšanu – izprasāmās mantas vērtība;
   3) prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu – maksājumu kopsummā;
   4) prasībās par terminētiem maksājumiem un devumiem – visu maksājumu un devumu kopsumma;
   5) prasībās par beztermiņa vai mūža maksājumiem un devumiem – visu maksājumu un devumu kopsumma;
   6) prasībās par maksājumu vai devumu samazināšanu vai palielināšanu – summa, par kādu samazina vai palielina maksājumus vai devumus;
   7) prasībās par maksājumu vai devumu izbeigšanu – atlikušo maksājumu vai devumu kopsumma;
   8) prasībās par mantas nomas līguma pirmstermiņa izbeigšanu – maksājuma kopsumma par mantas lietošanu atlikušajā līguma darbības laikā;
   9) prasībās par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu – tā tirgus vērtība, bet ne mazāka par tā kadastrālo vērtību;
   10) prasībās, kas sastāv no vairākiem patstāvīgiem mantiskiem prasījumiem – visu prasījumu kopsumma.
(2) Prasības summu norāda prasītājs. Ja norādītā prasības summa acīm redzami neatbilst izprasāmās mantas tirgus vērtībai, prasības summu nosaka šķīrējtiesa.

62.pants. Ar strīda izšķiršanu saistīto izdevumu atmaksāšana
(1) Ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi atmaksājami pilnīgi vai daļēji šādos gadījumos:
   1) ja iemaksāti lielāki ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi, nekā to nosaka šis reglaments vai šķīrējtiesa;
   2) ja puse ir iemaksājusi atlīdzību par sekretāra, tulka vai eksperta pakalpojumiem, bet minētie pakalpojumi netika izmantoti vai avansā iemaksātās summas netika izlietotas pilnībā, iemaksātā summa vai tās neizlietotā daļa tiek atgriezta pusei, kura to iemaksājusi;
   3) ja līdz šķīrējtiesas kolēģijas iecelšanai prasītājs atsauc savu prasību, pusei tiek atmaksāts šķīrējtiesneša honorārs.
(2) Ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus atmaksā ar noteikumu, ka pieteikums par to atmaksāšanu iesniegts gada laikā no summas iemaksas dienas.

63.pants. Šķīrējtiesas procesa izdevumu atlīdzināšana
(1) Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa izdevumu sadalījumu starp tām. Ja puses par to nav vienojušas, šķīrējtiesas procesa izdevumu atlīdzināšana tiek noteikta saskaņā ar šī panta noteikumiem.
(2) Pusei, kuras labā taisīts spriedums, šķīrējtiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā daļā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli šķīrējtiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.
(3) Ja prasītājs atsakās no prasības, tas atlīdzina atbildētājam radušos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus. Prasītāja samaksātos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, šķīrējtiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus.
(4) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, šķīrējtiesas kolēģija pēc atbildētāja lūguma var piespriest no prasītāja atbildētāja samaksātos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus.
(5) Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros:
   1) izdevumi juridiskās palīdzības samaksai – to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par desmit procentiem no prasījumu apmierinātās daļas prasītāja juristam, un ne vairāk par desmit procentiem no prasījumu noraidītās daļas atbildētāja juristam. Prasībās, kam nav mantiska rakstura, – ne vairāk par zvērinātu advokātu atlīdzības taksi;
   2) ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi – izdevumu faktiskajā apmērā.
(6) Ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja tā prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to , ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.
(7) Ja prasība noraidīta vai prasītājs atsakās no prasības, izņemot šī panta 3.daļā minēto gadījumu, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.

VIII. NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI   [Uz augšu]

64.pants. Šķīrējtiesas atbildības izslēgšana
(1) Ne šķīrējtiesa, ne šķīrējtiesas priekšsēdētājs, ne šķīrējtiesas prezidija locekļi, ne šķīrējtiesneši, ne kancelejas darbinieki nav nevienam atbildīgi par jebkādām kļūdām, tajā skaitā, juridiskajām kļūdām, sakarā ar šķīrējtiesas procesu.